Jau XIX gs. beigās tika atklāts, ka atsevišķas baktēriju sugas izraisa noteiktas slimības. Visu šo laiku līdz mūsdienām cilvēks neatlaidīgi centās atdalīt savu ķermeni un visi no baktēriju pasaules. Neviens nešaubās, ka higiēnas un tīrības ievērošana ir spēcīgi ietekmējusi mūsu veselību: piemēram, pasterizēta piena atrašana kļuva par būtisku faktoru, kas daudziem bērniem izglābis dzīvības vai pasargājis no smagām slimībām.
Tīrība un sterilums – tas nav viens un tas pats
Starp tīrību un sterilumu ir liela atšķirība, uzsver “Grite” tīrības eksperte, ārste, alergoloģe un klīniskā imunoloģe Neringa Stirbiene (Neringa Stirbienė). Kad bērnus sargājam no jebkādām baktērijām, kuru ir milzum daudz mūsu apkārtējā vidē, tas izraisa arī negatīvas sekas. Zinātnieki arvien vairāk atklāj “pārāk tīras” sabiedrības un tās ieradumu ietekmi uz mūsu veselību.
“Daudzi speciālisti uzskata, ka, bērniem saskaroties ar mazāku mikrobu daudzumu, tas var būt viens no faktoriem, kas izprovocē alerģijas attīstīšanos vēlākā vecumā. Tā notiek tādēļ, ka ļoti mazam bērnam atņemam iesēju saskarties ar alergēniem, viņam nav iespēju pie tiem pierast, bet vēlākā vecumā organisms vairs neatpazīst, kas ir labi, kas – slikti”, - atzīmē alergoloģe.
Pēdējos gados aktīvi aprunāta higiēnas hipotēze apgalvo, ka arvien pieaugošais ādas un autoimūno slimību skaits attīstītā sabiedrībā var būt saistīts ar pārspīlētu higiēnu. Tātad, vai varam atrast balansu starp tīrību un sterilumu, un iemācīties dzīvot, kā arī sadraudzēties ar tiem mikrobiem, kuri mūs neizbēgami ieskauj?
Kā pasargāt sevi un mājas no baktērijām?
Kam pievērst uzmanību, lai varētu dzīvot tīrībā un veselīgi?
• Pareizi mazgājiet rokas. Zinātnieki piekrīt, ka teju galvenais baktēriju nodošanas ceļš ir netīras rokas. Tādēļ ļoti svarīgi ir rokas mazgāt, nevis ilgi, bet bieži un pareizi. Rokas jāmazgā zem tekoša ūdens, saziepējot un rūpīgi ieziežot visu ādas virsmu. Ziepes un ieziešana paceļ visus mikrobus no ādas virsmas, bet noskalošana ar tekošu ūdeni un nosausināšana likvidē mikrobus.
• Pārlieku ilgi nemazgājieties karstā dušā. Pārāk ilga un katru dienu mazgāšanās dušā, tāpat pamatīga ādas berzēšana ar sūkli nav labvēlīga veselībai. Pārlieku mazgājot ķermeni, bojājam dabīgo floru un no ādas virsmas likvidējam labās baktērijas. Lai mūsu āda veselīgi tīra, bet ne pārlieku sterila, katru dienu jāmazgā ķermeņa vietas, kuras visvairāk svīst, tāpat katru dienu jāmaina apakšveļa.
• Kārtība – ikdienas ieradums. Tas, kā mēs kārtojam savas mājas, tāpat ir ļoti svarīgi. Būtiski ir veikt ne vien ģenerāltīrīšanu, kad mājās no grīdas līdz griestiem izspodrinām visus stūrīšus un kaktiņus, bet kārtību uzturēt katru dienu, lai tīrībā dzīvotu ne tikai reizi nedēļā, bet katru dienu.
• Svarīgi – kā gatavojam pārtiku. Nereti, griežot gaļu vai zivi, pat neaizdomājamies, cik ātri vairojas baktērijas uz griešanas dēlīša. Tādēļ, ja griežam ne vien zaļumus, bet arī jēlu gaļu, griešanas dēlīti rūpīgi jānomazgā uzreiz pēc darba.
• Vistīrāk – tas, kas vistuvāk ķermenim. Veicot pētījumus slimnīcās, tika konstatēts, ka gultas veļa un dvieļi ir labvēlīga vide, kur vairoties mikrobiem. Mājās šis risks ir mazāks, taču mainīt gultas veļu reizi nedēļā tāpat ir ieteicams. Un, protams, nav ieteicams izmantot citu ģimenes locekļu dvieļus un personīgās higiēnas lietas. Turklāt, problēmas var “dzīvot” arī mūsu pidžamās, tādēļ nevajadzētu aizmirst arī tās mainīt regulāri.
Kā nekļūt pārāk sterilam?
Baktērijas kaitē, taču būdami pārāk pedantiski un skrupulozi tīrīgi, tāpat sev nepalīdzēsim. Pārspīlēta tīrība ādas stāvokli padara sliktāku. Pētījumi ir parādījuši, ka jaundzimušo traucēts ādas baktēriju balanss ir saistīts ar atopisko dermatītu. Tādēļ, ja cilvēks nav alerģisks, nevajadzētu dzīvot pārāk sterili – pārspīlēta tiekšanās pēc tīrības var pat pamudināt alerģiskas saslimšanas.
“Uz mūsu ādas dzīvojošās labās baktērijas ir pirmā un pati spēcīgākā aizsardzība no sliktajām baktērijām un patogēniem. Ir pierādīts, ka daudz ķīmiskie tīrītāji bojā šo dabīgo ādas barjeru. Piemēram, tāda ķīmiskā viela kā triklosans ir sastopama daudzos mazgāšanās līdzekļos, zobu pastās vai veļas pulveros, tā traucē veidoties dabīgai ādas barjerai”, - uzsver N. Stirbiene.
Viņa iesaka pirms ķīmisko tīrītāju lietošanas vienmēr izlasīt instrukciju un ievērot tajā sniegtās norādes.
“Ja tomēr alerģijas turpina mocīt, noderīgi būtu samazināt alergēnu daudzumu mājās, katru dienu vēdināt telpas, regulāri mazgāt aizkarus un gultas veļu, atteikties vai samazināt paklāju, mīksto rotaļlietu un grāmatu daudzumu mājās”, - iesaka “Grite” tīrības eksperte.
Padomi tīrīšanā
• Pārskatiet vannas skapīšu saturu un izlasiet lietojamo mazgātāju, tīrītāju, toniku, ādas pieniņu, šampūnu, kondicionieru etiķetes. Sevišķi asu un intensīvas iedarbības līdzekļu izmantošanu vajadzētu ierobežot, izvairīties no tādiem līdzekļiem, kuru sastāvā ir daudz ķīmisko antibakteriālo daļu, parabēnu un sulfātu.
• Tīrot ar ķīmiskajiem līdzekļiem, obligāti velciet gumijas cimdus, lai nekaitētu ādai. Lietojot tādus līdzekļus, vajadzētu ieslēgt ventilatoru un atvērt logus, lai ķīmiskās vielas ātrāk izvēdinātos un nenokļūtu elpceļos.
• Tīrot ar ķīmiskajiem līdzekļiem, obligāti uzvelciet gumijas cimdus, lai nekaitētu ādai. Lietojot tādus līdzekļus, vajadzētu ieslēgt ventilatoru, atvērt logus, lai ķīmiskās vielas ātrāk izvēdinātos un nenonāktu elpceļos.
• Tīrot māju, izmēģiniet dabīgus, bet ne mazāk efektīvus tīrīšanas līdzekļus par parastajiem ķīmiskajiem līdzekļiem: pārtikas sodu, etiķi un citronu sulu.